Bezdarbs

by NRG15

Bieži vien mūsu saspringtajā ikdienā mums neatliek laika aizdomāties, par cilvēkiem, kam, iespējams, neklājas tik labi, kā mums un kuriem dotajā brīdī nav darba, lai gan mainīgos tirgus apstākļos un sociālajā situācija mūsu darbs ne vienmēr ir garantēts, un paši varam saskarties ar šo problēmu. Kas tad ir īsti bezdarbs?  Ja ielūkojamies ekonomikas mācību grāmatā, bezdarbu definē, kā sociāli ekonomisku parādību, kuras mērīšanai izmanto tādu kritēriju kā bezdarba līmeni.

Bezdarba līmenis ir procentos izteikts cilvēku darbaspējīgajā vecumā daudzums, kas vēlas strādāt un aktīvi meklē darbu, bet to nevar atrast. Šis ir ļoti kritisks rādītājs, ko izmanto ekonomiskās situācijas vērtēšanai konkrētajā reģionā, valstī, kontinentā, pēc tā var izvērtēt cilvēku dzīves līmeni attiecīgā reģionā. Makroekonomikas teorijā tiek iedalīti vairāki bezdarba veidi, tādi kā, frikcionālais, strukturālais, cikliskais un sezonālais bezdarbs. Katrs no šiem bezdarba veidiem atšķiras ar tiem piemītošām īpašībām.

Frikcionālais jeb dabiskais bezdarbs rodas tādēļ, ka ekonomiskā situācija un darba tirgus nemitīgi mainās, līdz ar to notiek dabiska cilvēku plūsma, cilvēki patstāvīgi pamet un iesaistās darba tirgū kā arī maina darbavietas. Šādu maiņu rezultātā momentāni netiek aizpildītas brīvās darbavietas, kā arī cilvēki, kas maina darbu uzreiz neatrodot jaunu darbu, rada šo bezdarba veidu.

Laikā, kad tehnoloģijas, kā arī ražošanas iekārtas mainās ļoti strauji, ne vienmēr darbaspēks spēj izsekot un pielāgoties šīm izmaiņām, līdz brīdim, kamēr darbinieki ir apguvuši jaunās tehnoloģijas vai pārkvalificējušies uz citām nozarēm vai sfērām, tie rada strukturālo bezdarbu.

Ekonomiskie procesi ir cikliski pēc savas dabas, kas nozīmē to, ka nemitīgi ir ekonomiskā vai nu augšupeja, vai kritums, kas ietekmē gan rūpniecisko sektoru, gan tirdzniecību un citas nozares. Izaugsmes un augšupejas brīdī rodas nepieciešamība pēc papildus darbaspēka, lai spētu realizēt visu tirgus pieprasījumu, bet, tā kā mēs zinām, ka nekas nav mūžīgs, izaugsmei cikliski seko kritumi, krīzes, kas liek darba devējiem samazināt savu darbinieku skaitu, lai spētu maksimāli samazināt izmaksas un saglabāt uzņēmējdarbību. Šādu procesu rezultāta arī rodas cikliskais bezdarbs.

Sezonālais bezdarbs ir ļoti līdzīgs cikliskajam, bet atšķiras ar to, ka ir iepriekš paredzams un atkārtojas katru gadu. Tas saistīts ar nozarēm, kas aktīvas noteiktos periodos – sezonas, savukārt citos aktivitāte krietni samazinās vai vispār apstājas. Kā piemēru var minēt lauksaimniecību, šajā sfērā pavasarī un vasarā, kā arī rudenī ir nepieciešami salīdzinoši lieli darbaspēka resursi, lai veiktu visus nepieciešamos darbus, bet ziemā lielākā daļa iesaistīto darbinieku ir spiesta pārkvalificēties uz citiem darbiem vai gaidīt nākamo sezonu, tā veidojas sezonālais bezdarbs. Visbiežākais bezdarba veids skar tādas nozares, kā lauksaimniecību, celtniecību, mežsaimniecību, ceļu būvi un uzstūrēšanu  u.c.

Advertisements