Modern.lv Modernas ziņas

Vienmēr soli priekšā

Month: July, 2016

Kā organizēt laiku

Ir svarīgi neaizmirst, ka eksistē dzīve ārpus darba. Darbs mums tikai palīdz realizēt mūsu dzīvi, jo sniedz finansiālu atlīdzību. Tomēr cilvēki tik ļoti iegrimst darbā, ka savā brīvajā laikā nemaz nepaspēj neko izdarīt. Vienīgais, kas interesē ir pagulēt un pavārtīties pa mājām, jo pēc darba ir neizmērojams nogurums. Bet kā lai paspēj izdarīt lietas, kas nav saistītas ar darbu, ja ir tik maz brīvā laika?

Pamēģini izveidot sarakstu ar lietām, kas tev jāizdara. Kamēr tas viss stāvēs galvā, būs grūti atcerēties un izdomāt ko un kā labāk. Būs tā ne realitātes sajūta. Bet tiklīdz būs izveidots saraksts, tu redzēsi, kuras lietas var apvienot vienā dienā vai ir izdarāmas pa ceļam, kaut vai ejot mājās pēc darba. Obligāti pieliec šo sarakstu pie sienas vai ledusskapja; vietā, kur tu to labi redzēsi. Vēl labi noderēs iedvesmojoši citāti. Pie sava saraksta pieraksti kaut ko, kas tev dzīvē palīdz iet uz priekšu un katru dienu, kad būs brīvs brīdis un redzēsi šo sarakstu, gribēsi to ātrāk izdarīt.

Tomēr tam visam nederēs, ja dienu iesāksi dienas vidū. Kaut arī pēc darba tā vien gribās kā gulēt, pamēģini šo sajūtu pārvarēt. Ne velti ir teiciens: ‘zārkā izgulēsies’. Piecelies laicīgi un iesāc dienu ar savu sarakstu. Protams, miegs ir svarīgs, tāpēc vakaros mēģini iet laicīgi gulēt. Maiņu grafika darbā vari saplānot savas darbības atšķirībā no darbadienas vai brīvdienas. To, ko nevari izdarīt brīvdienā, ieplāno darba dienā un brīvdienā paguli. Un pretēji. Savukārt tie, kas strādā no pirmdienas līdz piektdienai, brīvas ir tikai brīvdienas. Tad nu atstāj sev, piemēram, svētdienu, kurā vari izgulēties, bet sestdienu pavadi produktīvi. Pats redzēsi, ka tā būs daudz labāka sajūta, nekā nogulēt abas brīvās dienas.

Galvenais iesākt dienu laicīgi un visas lielās lietas iesākt pa dienu. Ja ir darbi, kas jādara pie datora vai pa mājām, tos vari atstāt vakaram, kad ārā jau viss ciet un paliek tumšs. Tā tu spēsi saplānot un izdarīt visas lietas ārpus darba.

Advertisements

Kāpēc jāveido rezerves iekrājumi?

Katram no mums ir savi naudas tērēšanas paradumi un tie ir atkarīgi no mūsu audzināšanas, dzīves pieredzes un individuālās situācijas. Ir vairākas nostājas, kā pareizāk rīkoties – citi saka, ka jādzīvo šeit un tagad, īpaši neaizdomājoties, par nākotni un jāpakļaujas mirkļa impulsiem, citi savukārt uzskata, ka būtu jāizturas racionāli – jādomā par nākotni un jāveido iekrājumi. Tālāk tiek uzskaitīti pāris argumenti par labu rezerves iekrājumu veidošanai.

Finansiāla brīvība

Ir daudz negatīvu stereotipu par turīgiem cilvēkiem, un līmenis, kas katram šķiet turīgs, ir atkarīgs no atskaites punkta. Viens no lielākajiem ieguvumiem, veidojot rezerves iekrājumus, ir tam līdzi nākošā finansiālā brīvība rīkoties ar iekrājumiem.  Viss vairs nav jāizplāno līdz pēdējam eiro un jāraizējas, par to kā visu paveikt.  Tad atvērās daudz vairāk iespēju, piemēram, aizbraukt neplānota atvaļinājumā, mainīt darbu un uzsākt mācības, sākt savu biznesu utt.

Iegādājies mājokli vai auto

Rezerves iekrājumi mums sniedz lielisku atspērienu lielākiem pirkumiem, piemēram, dzīvoklis, māja, mašīna utt. ar minimāliem vai pilnīgi bez aizņēmuma nepieciešamības. Tādējādi mēs ietaupām ievērojamu līdzekļu daļu, kas savādāk tiktu novērsta bankas aizdevuma procentu dzēšanai.

Neparedzēti izdevumi

Ekonomiskais stāvoklis pasaulē nemitīgi mainās, un mēs nekad nevaram būt droši par savu nākotni. Speciālisti iesaka, ka būtu jāveido iekrājumi vismaz tādā apjomā, lai 3 mēnešus, darba zaudējuma gadījumā, jūs spētu normāli izdzīvot. Dzīvē ļoti bieži ir neplānotas izmaksas, kuru risināšanai ir nepieciešams ātrs finansiāls risinājums, parasti šīs izmaksas saistītas ar mājokļa vai automašīnas remontu, medicīnas izdevumiem. Šādos gadījumos iekrājumi ir ļoti nozīmīga lieta, kas mums garantē minimālas neērtības un palīdz šīs situācijas pārdzīvot maksimāli viegli un bez rūpēm.

Vecumdienas

Vai esam aizdomājušies, par to kā dzīvosim vecumdienās, vai mums pietiks ar valsts piešķirto pensiju, vai varēsim atļauties visas ikdienas lietas, ko lietojam tagad un bez kurām nevaram iedomāties normāli funkcionālu ikdienu. Tieši tāpēc vajadzētu aizdomāties par iekrājumu veidošanu arī šādam nolūkam, tagad pieejamas daudz un dažādas pensiju programmas, kurās varam ieguldīt un tādējādi nodrošināt drošas vecumdienas.

Bezdarbs

Bieži vien mūsu saspringtajā ikdienā mums neatliek laika aizdomāties, par cilvēkiem, kam, iespējams, neklājas tik labi, kā mums un kuriem dotajā brīdī nav darba, lai gan mainīgos tirgus apstākļos un sociālajā situācija mūsu darbs ne vienmēr ir garantēts, un paši varam saskarties ar šo problēmu. Kas tad ir īsti bezdarbs?  Ja ielūkojamies ekonomikas mācību grāmatā, bezdarbu definē, kā sociāli ekonomisku parādību, kuras mērīšanai izmanto tādu kritēriju kā bezdarba līmeni.

Bezdarba līmenis ir procentos izteikts cilvēku darbaspējīgajā vecumā daudzums, kas vēlas strādāt un aktīvi meklē darbu, bet to nevar atrast. Šis ir ļoti kritisks rādītājs, ko izmanto ekonomiskās situācijas vērtēšanai konkrētajā reģionā, valstī, kontinentā, pēc tā var izvērtēt cilvēku dzīves līmeni attiecīgā reģionā. Makroekonomikas teorijā tiek iedalīti vairāki bezdarba veidi, tādi kā, frikcionālais, strukturālais, cikliskais un sezonālais bezdarbs. Katrs no šiem bezdarba veidiem atšķiras ar tiem piemītošām īpašībām.

Frikcionālais jeb dabiskais bezdarbs rodas tādēļ, ka ekonomiskā situācija un darba tirgus nemitīgi mainās, līdz ar to notiek dabiska cilvēku plūsma, cilvēki patstāvīgi pamet un iesaistās darba tirgū kā arī maina darbavietas. Šādu maiņu rezultātā momentāni netiek aizpildītas brīvās darbavietas, kā arī cilvēki, kas maina darbu uzreiz neatrodot jaunu darbu, rada šo bezdarba veidu.

Laikā, kad tehnoloģijas, kā arī ražošanas iekārtas mainās ļoti strauji, ne vienmēr darbaspēks spēj izsekot un pielāgoties šīm izmaiņām, līdz brīdim, kamēr darbinieki ir apguvuši jaunās tehnoloģijas vai pārkvalificējušies uz citām nozarēm vai sfērām, tie rada strukturālo bezdarbu.

Ekonomiskie procesi ir cikliski pēc savas dabas, kas nozīmē to, ka nemitīgi ir ekonomiskā vai nu augšupeja, vai kritums, kas ietekmē gan rūpniecisko sektoru, gan tirdzniecību un citas nozares. Izaugsmes un augšupejas brīdī rodas nepieciešamība pēc papildus darbaspēka, lai spētu realizēt visu tirgus pieprasījumu, bet, tā kā mēs zinām, ka nekas nav mūžīgs, izaugsmei cikliski seko kritumi, krīzes, kas liek darba devējiem samazināt savu darbinieku skaitu, lai spētu maksimāli samazināt izmaksas un saglabāt uzņēmējdarbību. Šādu procesu rezultāta arī rodas cikliskais bezdarbs.

Sezonālais bezdarbs ir ļoti līdzīgs cikliskajam, bet atšķiras ar to, ka ir iepriekš paredzams un atkārtojas katru gadu. Tas saistīts ar nozarēm, kas aktīvas noteiktos periodos – sezonas, savukārt citos aktivitāte krietni samazinās vai vispār apstājas. Kā piemēru var minēt lauksaimniecību, šajā sfērā pavasarī un vasarā, kā arī rudenī ir nepieciešami salīdzinoši lieli darbaspēka resursi, lai veiktu visus nepieciešamos darbus, bet ziemā lielākā daļa iesaistīto darbinieku ir spiesta pārkvalificēties uz citiem darbiem vai gaidīt nākamo sezonu, tā veidojas sezonālais bezdarbs. Visbiežākais bezdarba veids skar tādas nozares, kā lauksaimniecību, celtniecību, mežsaimniecību, ceļu būvi un uzstūrēšanu  u.c.